Cik ilgā laikā var iemācīties spāņu valodu? Ko saka pētījumi
Apmēram 600 mācību stundu diplomātiem, kas mācās pilnu slodzi, un vairumam no mums ilgāk. Ko nozīmē FSI skaitļi, kāpēc aplēses atšķiras un kas mācīšanos paātrina.

Īsumā: Angliski runājošajiem spāņu valoda ir viena no ātrāk apgūstamajām valodām. ASV Foreign Service Institute sagaida, ka tā studenti sasniegs profesionālu līmeni 23 līdz 24 nedēļās jeb 575 līdz 600 mācību stundās, taču šie studenti mācās pilnu slodzi, katru dienu pievieno vairākas stundas mājasdarbu un tiek uzskatīts, ka viņiem ir dotības valodām. Ieskaitot mājasdarbus, augsta līmeņa sasniegšanai rēķinies ar aptuveni 950 stundām koncentrēta darba. Ar 30 minūtēm dienā tas ir apmēram pieci gadi, ar divām stundām dienā nedaudz vairāk par gadu. Ikdienā noderīgs līmenis pienāk daudz agrāk.
Īsā atbilde un āķis
Ja meklēsi atbildi uz šo jautājumu, atkal un atkal sastapsi vienu skaitli: apmēram 600 stundu. Tas nāk no Foreign Service Institute (FSI), skolas, kas apmāca ASV diplomātus. Divi tās darbinieki, Frederick Jackson un Marsha Kaplan, aprakstīja skolas pieredzi 2001. gada rakstā. Viņu tabulā spāņu valoda ir I kategorijā, to valodu grupā, kas ir „cieši radniecīgas angļu valodai“, kopā ar franču, itāļu, portugāļu, nīderlandiešu un zviedru valodu. Šīm valodām FSI sagaida, ka studenti sasniegs mērķi 23 līdz 24 nedēļās jeb 575 līdz 600 mācību stundās. Grūtākām valodām vajag 44 nedēļas (II kategorija) vai 88 nedēļas (III kategorija, piemēram, arābu, ķīniešu, japāņu un korejiešu valoda).
Tā ir labā ziņa. Āķis slēpjas sīkajā drukā, un tas ir svarīgāks par virsrakstu:
- Mērķis ir augsts. FSI tiecas pēc „vispārējas profesionālas prasmes“ runāšanā un lasīšanā: runāt pietiekami precīzi, lai tiktu galā ar reprezentācijas pienākumiem un profesionālām diskusijām, un izlasīt lielāko daļu dienas laikraksta. Tas ir krietni vairāk nekā pasūtīt ēdienu restorānā.
- Stundas ir tikai mācību stundas. FSI norāda, ka ātrai mācīšanai vajag vismaz četras mācību stundas dienā, piecas dienas nedēļā, plus trīs vai vairāk stundas patstāvīga darba dienā.
- Studenti ir neparasti. Tabula pieņem, ka students ir angļu valodas dzimtās valodas runātājs ar „ļoti labām vai vēl labākām dotībām“ valodu apguvei klasē. Rakstā piebilsts, ka mazāk prasmīgiem mācekļiem parasti vajag ilgāku laiku. FSI studenti ir pieaugušie (viņu vidējais vecums bija 41 gads), un vidējais students jau zināja 2,3 citas valodas.
- Grupas ir sīkas. Iesācējiem tādās valodās kā spāņu FSI ierobežo grupas līdz sešiem studentiem.
Tātad 600 stundu nav laiks, kas vajadzīgs spāņu valodai. Tas ir laiks, kas spāņu valodai vajadzīgs apdāvinātiem, pieredzējušiem mācekļiem sīkās grupās, mācoties pilnu slodzi, pirms vēl ieskaitīti viņu mājasdarbi.
Ko FSI dati patiesībā rāda par spāņu valodu
Rūpīgāks skatiens uz pašas FSI skaitļiem atklāj noderīgu detaļu. Ekonomisti Barry Chiswick un Paul Miller (2005) izmantoja FSI rezultātus angliski runājošiem amerikāņiem ar vidējām spējām, kas izmērīti pēc 24 nedēļu apmācības, lai izveidotu skalu, cik grūta ir katra valoda. Šajā skalā 1,00 ir grūtākā (japāņu) un 3,00 vieglākā (afrikandu, norvēģu un zviedru).
Spāņu valoda ieguva 2,25. Franču valoda ieguva 2,50. Citiem vārdiem, pēc tām pašām 24 nedēļām vidējie spāņu valodas apguvēji runāja sliktāk nekā vieglāko ģermāņu valodu apguvēji un nedaudz sliktāk nekā franču valodas apguvēji. Salīdzinot ar vairumu valodu, spāņu valoda ir viegla, taču FSI datos tā nebija pati vieglākā.
Cik pārliecināti mēs esam? FSI skaitļi ir īsti dati no gadu desmitiem ilgas mācīšanas, kas ir reti un vērtīgi. Taču tie apraksta vienu mācekļu grupu vienā programmas veidā. Izmanto tos kā lineālu valodu salīdzināšanai, nevis kā solījumu par savu laika grafiku.
Ko nozīmē „iemācīties spāņu valodu“: līmeņi, nevis finiša līnija
„Cik ilgi“ ir jēgpilns jautājums tikai tad, kad pasaki „lai darītu ko“. Sākumā tu tiksi galā ar kaut ko līdzīgu Where is the station? (Kur ir stacija?). FSI mērķa līmenī tu vari aizstāvēt savu viedokli sapulcē. Starp tiem ir gadi.
Eiropā līmeņus parasti apraksta ar CEFR (Eiropas kopīgās pamatnostādnes valodu apguvei): A1 un A2 pamatlīmeņa lietotājiem, B1 un B2 patstāvīgiem lietotājiem, C1 un C2 prasmīgiem lietotājiem. Katram līmenim ir „es protu“ apraksti. Piemēram, B2 līmenī runātājs „spēj sniegt skaidrus, detalizētus aprakstus par plašu tematu loku“, kas saistīts ar viņa interešu jomu.
Tu redzēsi arī stundu skaitu, kas piesaistīts katram CEFR līmenim, un tie reti sakrīt savā starpā. Tam ir iemesls. Kā norādīja valodnieks Jan Hulstijn (2007), CEFR līmeņi tika veidoti no valodu skolotāju un citu ekspertu vērtējumiem par to, kuri apraksti pieder kuram līmenim, nevis no datiem par to, kā attīstās īsti mācekļi. Pamatnostādnes ir ļoti labs veids, kā aprakstīt, ko kāds prot. Hronometrs tās nekad nav bijušas.
ASV izplatītākā mēraukla ir ACTFL skala (no American Council on the Teaching of Foreign Languages), kas katru galveno līmeni sadala mazākos apakšlīmeņos. FSI mērķis, kā norāda Jackson un Kaplan, aptuveni atbilst līmenim „Superior“ šajā skalā.
Kā tas izskatās ar parastu grafiku
Šeit skaitļi kļūst atskurbinoši, un tad noderīgi.
Temps klasē
Daniel Isbell, Paula Winke un Susan Gass (2019) sekoja 814 studentiem, kas lielā ASV valsts universitātē mācījās ķīniešu, franču, spāņu un krievu valodu (374 no viņiem spāņu), un divas līdz četras reizes divu gadu laikā pārbaudīja viņu runāšanas prasmi ar oficiālu ACTFL testu. Vidēji mācekļi pakāpās par aptuveni trešdaļu apakšlīmeņa semestrī. Vienkārši sakot: parastā universitātes kursā pakāpties par vienu mazu soli skalā prasīja apmēram trīs semestrus. Autori arī atklāja, ka pati valoda neradīja īpašu atšķirību ne sākuma līmenī, ne izaugsmē, savukārt mācekļu iepriekšējā pieredze un motivācija izskaidroja apmēram 43 procentus no atšķirībām sākuma līmenī un 23 procentus no atšķirībām izaugsmes ātrumā.
Aprēķins patstāvīgām mācībām
FSI skaitļus var pārvērst aptuvenā personīgā aplēsē, ja vien atceries, ko tie apraksta. 24 nedēļu laikā trīs stundas patstāvīga darba dienā, piecas dienas nedēļā, pievieno apmēram 360 stundas 575 līdz 600 mācību stundām. Tas kopā veido aptuveni 950 stundas koncentrēta darba, lai ideālos apstākļos sasniegtu profesionālu līmeni.
| Mācības dienā, katru dienu | Laiks līdz apmēram 950 stundām |
|---|---|
| 30 minūtes | apmēram 5 gadi un 2 mēneši |
| 1 stunda | apmēram 2 gadi un 7 mēneši |
| 2 stundas | apmēram 1 gads un 4 mēneši |
Divas godīgas korekcijas:
- Lielākā daļa no mums nav FSI studenti. Nav rūpīgi atlasītu dotību, nav sešu cilvēku grupas ar apmācītu skolotāju. Rēķinies, ka tev vajadzēs vairāk, nevis mazāk.
- Lielākajai daļai no mums nevajag FSI mērķi. Ērta saruna, ceļošana, seriāli ar subtitriem un viegli romāni pienāk krietni pirms „profesionālām diskusijām specifiskās jomās“. Ja tāds ir tavs mērķis, līdz tam tevi aizvedīs daļa no šīm stundām.
Kas paātrina (un kas ne)
Koncentrēts laiks pārspēj lēnu pilēšanu
Tas daudzus pārsteidz. Raquel Serrano un Carmen Muñoz (2007) salīdzināja trīs angļu valodas kursus Barselonas Universitātē, katrā tās pašas 110 stundas: vienu izkliedētu septiņos mēnešos (četras stundas nedēļā), vienu trijos līdz četros mēnešos (astoņas līdz desmit stundas nedēļā) un vienu saspiestu piecās nedēļās (25 stundas nedēļā). Studenti, pārsvarā vidējā līmeņa universitātes studenti, iemācījās vairāk, kad tās pašas stundas bija koncentrētas īsākā periodā.
Arī citi pētījumi norāda tajā pašā virzienā. Kvebekā Laura Collins un kolēģi (1999) salīdzināja intensīvas angļu valodas programmas apmēram 700 franciski runājošiem sākumskolas bērniem un ieguva labākus rezultātus, kad angļu valodas stundas bija koncentrētas pusē mācību gada, nevis izkliedētas pa visu gadu. Serrano (2011), pētot 152 angļu valodas apguvējus, atklāja, ka vidējā līmeņa studenti no intensīviem kursiem ieguva vairāk, bet augstākā līmeņa studenti tik daudz neieguva. Patsy Lightbown un Nina Spada (2020) pārskatīja šādus pierādījumus un apgalvo, ka intensīvas apmācības periodi ir viens no labākajiem veidiem, kā dot mācekļiem vairāk noderīga laika.
Bet atkārtojumu izkliedēšana joprojām ir svarīga
Tas var izklausīties pretrunā ar visu, ko esi dzirdējis par intervālu atkārtošanu. Īsti tā nav. Su Kyung Kim un Stuart Webb (2022) apvienoja 48 eksperimentus ar 3411 dalībniekiem un atklāja, ka izkliedētai praksei bija vidēja līdz liela ietekme uz otrās valodas apguvi un ka garāki pārtraukumi starp treniņiem labāk darbojās atliktajos testos.
Abi atklājumi saskan šādi: izkliedē konkrētu vārdu un formu atkārtošanu, bet koncentrē savu kopējo mācību laiku, kad vien vari. Mēnesis, kurā mācies stundu vai divas dienā, parasti tevi aizvedīs tālāk nekā tās pašas stundas, izkaisītas pa visu gadu.
Radniecīga valoda palīdz, kad to labi proti
Ja jau runā portugāliski, itāliski vai franciski, tev ir reāls pārsvars jau no paša sākuma. Milzīgs pētījums par apmēram 50 000 pieaugušiem nīderlandiešu valodas apguvējiem ar 62 dažādām dzimtajām valodām (Schepens, van Hout un Jaeger, 2020) atklāja, ka apguvēja dzimtā valoda izskaidroja 9 līdz 22 procentus no atšķirībām runāšanas prasmē un ka gandrīz 80 procentus no šīs ietekmes varēja izskaidrot ar to, cik līdzīgas valodas bija skaņās, vārdu formās un vārdu krājumā. Šis pētījums ir par nīderlandiešu valodu, bet princips attiecas arī uz citām.
Ir viens nosacījums. Jackson un Kaplan ziņo, ka FSI radniecīgas valodas zināšanas deva noderīgu priekšrocību tikai tad, kad māceklis to runāja profesionālā līmenī vai labāk. Divi gadi skolas franču valodas tavu spāņu valodas ceļu daudz nesaīsinās.
Lasīšanas apjoms
Jo vairāk spāņu valodas tu saproti, jo vairāk spāņu valodas vari uzņemt un jo ātrāk aug tavs vārdu krājums. Metaanalīze par 34 pētījumiem ar 3942 dalībniekiem (Nakanishi, 2015) atklāja vidēju pozitīvu ekstensīvās lasīšanas, proti, daudz vieglas un patīkamas lasīšanas, ietekmi uz lasītprasmi. Sīkāk par to, kā to darīt, rakstām rakstā kā iemācīties valodu, lasot.
Īsceļa apkārt laikam nav
Jackson un Kaplan to saka tieši: laiku, kas iesācējam vajadzīgs, lai sasniegtu profesionālu prasmi, „nevar ievērojami saīsināt“. FSI mēģināja saīsināt savas programmas, un tas nedarbojās. Metodes var padarīt tavas stundas vērtīgākas, bet stundas tev tik un tā vajag.
Reālistisks plāns
- Izvēlies mērķi, ko vari aprakstīt. „Aizvadīt 20 minūšu sarunu par savu nedēļu“ vai „izlasīt īsu romānu“ ir labāk nekā „runāt brīvi“.
- Skaiti stundas, nevis mēnešus. Ved vienkāršu žurnālu. Tas pārvērš „es nevirzos uz priekšu“ par „man jau ir 80 stundas“, kas ir godīgi un motivē.
- Atrodi ikdienas minimumu, ko noturēsi. Trīsdesmit minūtes katru dienu gadā sakrājas vairāk nekā 180 stundās.
- Pievieno intensīvus posmus. Atvaļinājuma nedēļa, vasaras kurss vai mēnesis ar papildu vakariem tevi aizvedīs tālāk nekā tas pats laiks, plāni izkliedēts.
- Atkārto pēc grafika. Atgriezies pie vārdiem, ko meklēji, pēc dienas, pēc dažām dienām un pēc nedēļas.
- Daudz lasi un klausies savā līmenī. Viegls materiāls, kas tev patīk, ir veids, kā stundas pārvēršas vārdu krājumā.
- Runā agri, pat ja slikti. Lasīšanas un klausīšanās stundas veido izpratni, bet runāšanai vajag savu praksi.
Kur šeit iederas Franzie
Franzie ir viens veids, kā vieglāk noturēt šīs stundas. Tā raksta stāstus spāņu valodā tavā līmenī par tēmām, kuras tu izvēlies, tāpēc ikdienas lasīšana šķiet kā lasīšana, nevis mājasdarbs. Vari pieskarties jebkuram vārdam, lai saņemtu tulkojumu un palīdzību gramatikā, saglabāt to atkārtošanai un pēc katras nodaļas izmantot jaunos vārdus īsā lomu spēlē. Tas ir veids, kā krāt stundas vienmērīgi, nevis īsceļš apkārt tām.
BUJ
Cik ilgā laikā var iemācīties brīvi runāt spāniski?
Profesionālam līmenim Foreign Service Institute sagaida 575 līdz 600 mācību stundas plus ikdienas mājasdarbus, kopā apmēram 950 stundas, no ļoti spējīgiem studentiem, kas mācās pilnu slodzi. Lielākajai daļai mācekļu vajag ilgāk, un lielākajai daļai šis līmenis nav vajadzīgs, lai spāņu valodu ērti lietotu.
Vai spāņu valodu var iemācīties 3 mēnešos?
Ne augstā līmenī. FSI pilnas slodzes studentiem ar vismaz septiņām stundām nodarbību un mācību dienā vajag 23 līdz 24 nedēļas, lai sasniegtu profesionālu līmeni. Trīs koncentrēti mēneši var dot tev stabilu sākumu.
Vai spāņu valoda ir vieglākā valoda angliski runājošajiem?
Tā ir starp vieglākajām: FSI to ierindo I kategorijā. Tomēr FSI rezultātos pēc 24 nedēļām spāņu valoda (2,25) palika aiz franču valodas (2,50) un aiz zviedru, norvēģu un afrikandu valodas (3,00).
Cik stundas dienā man vajadzētu mācīties spāņu valodu?
Tik daudz, cik spēj noturēt. Pētījumi par kursu formātiem liecina, ka tās pašas stundas darbojas labāk, ja tās koncentrē īsākā periodā, tāpēc vairāk laika dienā palīdz, ja vien tu arī izkliedē savus atkārtojumus.
Vai palīdz citas romāņu valodas zināšanas?
Jā, īpaši ja tu to labi runā. Valodu līdzība spēcīgi prognozē, cik ātri pieaugušie mācās, un FSI atklāja, ka priekšrocība parādās, kad otru valodu prot profesionālā līmenī.
Avoti
- Chiswick, B. R., & Miller, P. W. (2005). Linguistic distance: A quantitative measure of the distance between English and other languages. Journal of Multilingual and Multicultural Development, 26(1), 1 to 11. https://doi.org/10.1080/14790710508668395
- Collins, L., Halter, R. H., Lightbown, P. M., & Spada, N. (1999). Time and the distribution of time in L2 instruction. TESOL Quarterly, 33(4), 655 to 680. https://doi.org/10.2307/3587881
- Hulstijn, J. H. (2007). The shaky ground beneath the CEFR: Quantitative and qualitative dimensions of language proficiency. The Modern Language Journal, 91(4), 663 to 667. https://doi.org/10.1111/j.1540-4781.2007.00627_5.x
- Isbell, D. R., Winke, P., & Gass, S. M. (2019). Using the ACTFL OPIc to assess proficiency and monitor progress in a tertiary foreign languages program. Language Testing, 36(3), 439 to 465. https://doi.org/10.1177/0265532218798139
- Jackson, F. H., & Kaplan, M. A. (2001). Lessons learned from fifty years of theory and practice in government language teaching. In J. E. Alatis & A.-H. Tan (Eds.), Georgetown University Round Table on Languages and Linguistics 1999 (pp. 71 to 87). Georgetown University Press.
- Kim, S. K., & Webb, S. (2022). The effects of spaced practice on second language learning: A meta-analysis. Language Learning, 72(1), 269 to 319. https://doi.org/10.1111/lang.12479
- Lightbown, P. M., & Spada, N. (2020). Teaching and learning L2 in the classroom: It's about time. Language Teaching, 53(4), 422 to 432. https://doi.org/10.1017/S0261444819000454
- Nakanishi, T. (2015). A meta-analysis of extensive reading research. TESOL Quarterly, 49(1), 6 to 37. https://doi.org/10.1002/tesq.157
- Schepens, J., van Hout, R., & Jaeger, T. F. (2020). Big data suggest strong constraints of linguistic similarity on adult language learning. Cognition, 194, 104056. https://doi.org/10.1016/j.cognition.2019.104056
- Serrano, R. (2011). The time factor in EFL classroom practice. Language Learning, 61(1), 117 to 145. https://doi.org/10.1111/j.1467-9922.2010.00591.x
- Serrano, R., & Muñoz, C. (2007). Same hours, different time distribution: Any difference in EFL? System, 35(3), 305 to 321. https://doi.org/10.1016/j.system.2007.02.001


