Cik reižu vārds jāredz, lai to iemācītos?
Pētījumi liecina: labam sākumam vajag ap 10 sastapšanās reižu, dažiem vārdiem vairāk nekā 20. Kāpēc skaitlis atšķiras un kā likt katrai reizei atmaksāties.

Īsumā: Viena maģiska skaitļa nav, bet pētījumi dod noderīgu diapazonu. Ja vārdus apgūsti lasot, ap 10 sastapšanās reizēm mācīšanās kļūst ticama: vienā pētījumā lasītāji atpazina nozīmi 84 procentiem vārdu, kurus bija sastapuši 10 vai vairāk reižu. Ja sastapšanās reižu ir mazāk par aptuveni astoņām, lielākā daļa jauno vārdu dažu mēnešu laikā aizmirstas, un daži vārdi izslīd pat pēc 20 reizēm. Tas, kā tu vārdu sastopi, ir tikpat svarīgi kā tas, cik bieži: izkliedē sastapšanās laikā, redzi vārdu dažādos teikumos un mēģini to atsaukt atmiņā, nevis tikai pārlasi.
Īsā atbilde: apmēram 10, un dažreiz daudz vairāk
Ja gribi atcerēties vienu skaitli, lai tas ir 10. Vairākos pētījumos ar apguvējiem, kuri sastop jaunus vārdus lasot, ap desmit sastapšanās reizēm kaut kas mainās: tik bieži redzētus vārdus daudz biežāk saprot, atpazīst un atceras nekā vārdus, kas redzēti tikai dažas reizes.
Taču skaitlim „10“ ir trīs godīgas atrunas:
- Tas ir atkarīgs no tā, ko nozīmē „iemācīties“. Vispirms tu iemācies atpazīt vārda nozīmi, kad to redzi. Pašam to atsaukt atmiņā, uzrakstīt un pareizi lietot teikumā tu iemācies vēlāk, un tam vajag vairāk sastapšanās reižu.
- Daži vārdi ir grūtāki par citiem. Pat pēc 20 sastapšanās reizēm daži vārdi nepaliek atmiņā.
- Ne visas sastapšanās ir vienādas. Vārds, ko sastopi reizi dienā desmit dienas pēc kārtas, nav tas pats, kas vārds, ko sastopi desmit reizes vienā pēcpusdienā.
Tāpēc internetā atradīsi atbildes no 6 līdz 20 un vairāk. Tās viena otrai nav pretrunā. Tās mēra dažādas lietas.
Ko atklāja pētījumi
Pētnieki to parasti pēta tā: iedod apguvējiem tekstu, kurā noteikti nezināmi vārdi parādās noteiktu reižu skaitu, un pēc tam pārbauda, ko viņi iemācījušies. Šeit ir galvenie atklājumi, sākot ar visvairāk kontrolētajiem un beidzot ar vistuvākajiem reālajai dzīvei.
Webb (2007): 1, 3, 7 un 10 sastapšanās reizes. Stuart Webb lika 121 japāņu angļu valodas studentam lasīt īsus kontekstus, kuros jauni vārdi parādījās 1, 3, 7 vai 10 reizes, un pēc tam deva viņiem desmit dažādus testus: rakstību, nozīmi, gramatiku, vārdu asociācijas un citus. Katrs sastapšanās reižu pieaugums uzlaboja vismaz vienu zināšanu veidu. Viņa secinājums: desmit sastapšanās reizes kontekstā var dot ievērojamu ieguvumu, bet pilnīgām vārda zināšanām var vajadzēt vairāk nekā desmit.
Rott (1999): pat divas sastapšanās reizes ir svarīgas. Susanne Rott lika vidējā līmeņa apguvējiem lasot sastapt nepazīstamus vārdus divas, četras vai sešas reizes. Jau divas sastapšanās reizes deva izmērāmu atšķirību, divas un četras deva līdzīgus rezultātus, bet sešas deva ievērojami vairāk. Tātad mācīšanās sākas agri, tikai nebeidzas agri.
Pellicer-Sánchez un Schmitt (2010): īsts romāns. Divdesmit augsta līmeņa spāņu angļu valodas apguvēji lasīja Things Fall Apart, nepielāgotu romānu, kurā ir 34 igbo valodas vārdi, ko viņi nevarēja zināt. Vārdiem, kas sastapti 10 vai vairāk reižu, viņi atpazina nozīmi 84 procentos gadījumu un spēja atsaukt atmiņā nozīmi 55 procentos. Vārdiem, kas sastapti 8 vai mazāk reižu, šie skaitļi bija 36 un 7 procenti. Visskaidrāko robežu autori atrada starp 5 līdz 8 sastapšanās reizēm un 10 vai vairāk.
Pigada un Schmitt (2006): viens apguvējs, viens lasīšanas mēnesis. Gadījuma izpētē viens franču valodas apguvējs mēneša laikā izlasīja četras adaptētas lasāmgrāmatas, un pēc tam viņu iztaujāja par 133 mērķvārdiem. Zināšanas par 65 procentiem no tiem kaut kādā veidā uzlabojās. Rakstība uzlabojās jau pēc dažām sastapšanās reizēm, bet nozīmei vajadzēja ilgāku laiku: nebija punkta, kurā nozīme būtu garantēta, lai gan mācīšanās manāmi pieauga no apmēram 10 sastapšanās reizēm. Daži vārdi, piemēram, essayer (mēģināt), joprojām nebija iemācīti pēc 10 vai vairāk sastapšanās reizēm, un le radeau (plosts) pat ne pēc 20.
Waring un Takaki (2003): kas paliek pēc trim mēnešiem. Piecpadsmit japāņu apguvēji vidējā vai augstākā līmenī lasīja adaptētu lasāmgrāmatu, kurā 25 mērķvārdi parādījās no vienas līdz 15 vai 18 reizēm. Pēc trim mēnešiem viņi vidēji atcerējās nozīmi tikai vienam no 25 vārdiem un nevienam no vārdiem, kurus bija sastapuši mazāk nekā astoņas reizes.
Cik pārliecināti mēs esam? Diezgan pārliecināti par virzienu, mazāk par precīzo skaitli. Uchihara, Webb un Yanagisawa (2019) metaanalīze (pētījums, kas apvieno daudzu pētījumu rezultātus) apkopoja 26 pētījumus ar 1918 apguvējiem un atrada vidēji ciešu saistību starp sastapšanās reižu skaitu un mācīšanos. Šīs saistības stiprums bija atkarīgs no apguvēja (vecuma, tā, cik vārdu viņš jau zināja), no tā, kā vārdi tika sastapti (izkliedēšana, attēli, cik iesaistīti bija apguvēji), un no tā, kā viņus pārbaudīja. Vairāk sastapšanās reižu palīdz, droši. Cik daudz tev vajag, ir atkarīgs no visa iepriekš minētā.
Kāpēc atbilde svārstās no 6 līdz 20
Ja izlasīsi piecus rakstus par šo jautājumu, vari saņemt piecus dažādus skaitļus. Lūk, kāpēc.
Atpazīt ir vieglāk nekā atsaukt atmiņā. Izvēlēties pareizo nozīmi no saraksta (atpazīšana) ir daudz vieglāk nekā pašam no atmiņas pateikt vārdu vai tā nozīmi (atsaukšana). Iepriekš minētajā romāna pētījumā pēc 10 vai vairāk sastapšanās reizēm apguvēji atpazina 84 procentus nozīmju, bet atsauca atmiņā tikai 55 procentus. Tāpēc pētījums, kas pārbauda atpazīšanu, ieteiks mazāk sastapšanās reižu nekā pētījums, kas pārbauda atsaukšanu vai lietošanu.
Pārbaudīts šodien vai pēc trim mēnešiem? Daudzi pētījumi pārbauda apguvējus uzreiz pēc lasīšanas. Waring un Takaki pārbaudīja vēlreiz pēc trim mēnešiem, un pāri bija palicis ļoti maz. Vārds, ko zināji vakar, vēl nav iemācīts vārds.
Vārdi atšķiras. Vārds, kas izskatās līdzīgs vārdam tavā valodā, nosauc kaut ko konkrētu vai ir svarīgs stāstam, ir vieglāks. Īss, bieži lietots darbības vārds ar daudzām nozīmēm var būt pārsteidzoši slidens, kā rāda Pigada un Schmitt essayer.
Apguvēji atšķiras. 2019. gada metaanalīze atklāja, ka gan apguvēju vecums, gan tas, cik vārdu viņi jau zināja, ietekmēja, cik daudz palīdzēja atkārtošanās. Vienāds sastapšanās reižu skaits nevienam nedod vienādu rezultātu.
Lasīšana viena pati ir lēna. Webb, Uchihara un Yanagisawa 2023. gada metaanalīze apvienoja 24 pētījumus ar 2771 dalībnieku, kuri mācījās vārdus, tikai lasot, klausoties vai skatoties. Vidēji apguvēji pirmajā testā apguva 9 līdz 18 procentus mērķvārdu, un vēlākajos testos, pēc autoru aplēsēm, mazāk nekā 20 procentus. Apzināta mācīšanās (kartītes, vingrinājumi) dod vairāk: autori min agrāku metaanalīzi, kurā apguvēji paturēja atmiņā 39,4 procentus. Lasīšana dod apjomu; apzināta atkārtošana parūpējas, lai svarīgie vārdi paliktu atmiņā.
Kas padara sastapšanos vērtīgu
Desmit sastapšanās reizes ir aptuvens orientieris. Desmit labas sastapšanās reizes ir labāks. Pētījumi norāda uz trim lietām, kas katru no tām padara vērtīgāku.
1. Izkliedē sastapšanās laikā
Sastapt vārdu desmit reizes vienā piesēdienā ir mazāk noderīgi nekā sastapt to desmit dažādās dienās. 2023. gada metaanalīzē mācīšanās no ievades bija lielāka, ja sastapšanās bija sadalītas pa vairākām reizēm, nekā tad, ja tās visas notika vienā reizē, un atšķirība pieauga atliktajos testos (efekta lielums 1,71 izkliedētai mācīšanās formai pret 0,58 koncentrētai).
Tas pats attiecas uz kartītēm. Nate Kornell (2009) lika apguvējiem mācīties vārdu pārus vai nu vienā lielā kaudzē (tāpēc katra kartīte atgriezās pēc ilgāka starplaika), vai vairākās mazās kaudzēs (īsāki starplaiki). Lielā kaudze uzvarēja 90 procentiem dalībnieku. Tomēr pēc pirmās reizes 72 procenti uzskatīja, ka labāk darbojās mazās kaudzes. Izkliedēšana šķiet grūtāka, un tieši tāpēc tā darbojas. Mūsu raksts par intervālu atkārtošanu to izskaidro sīkāk.
2. Mēģini atsaukt atmiņā, nevis tikai pārlasi
Redzēt vārdu ir viens sastapšanās veids. Izvilkt to no atmiņas ir spēcīgāks. Tatsuya Nakata (2017) lika 98 japāņu apguvējiem iemācīties 16 angļu vārdus, katru no tiem vienā reizē atsaucot atmiņā vienu, trīs, piecas vai septiņas reizes. Piecas un septiņas atsaukšanas reizes deva skaidri labākus rezultātus nekā viena vai trīs, pat pēc vairākām nedēļām. Ir viens āķis: rēķinot uz pavadīto minūti, visefektīvākā bija viena atsaukšana. Tātad atkārtota atsaukšana atmaksājas, bet, ja to sadala pa vairākām dienām, tā darbojas labāk nekā saspiesta vienā reizē.
3. Sastop vārdu dažādos teikumos
Katra sastapšanās jaunā teikumā iemāca kaut ko papildus: citu nozīmi, vārdu, ar ko tas bieži iet kopā, to, kā tas uzvedas gramatikā. Tāpēc romāna pētījumā rakstība, vārdšķira un nozīme tika vērtētas atsevišķi: katra no tām aug savā tempā.
Behind the counter there is a letter and a small key.
Lucy puts the key in her pocket.
At night, the key does not open the bookshop door.
Cik daudz tas ir lasīšanas?
Ja mērķis ir apmēram 12 sastapšanās reizes uz vārdu, cik daudz tev jālasa, lai tās iegūtu? Paul Nation (2014) uz to atbildēja, izmantojot lielas angļu tekstu kolekcijas un par „mēreni drošu“ mērķi pieņemot 12 sastapšanās reizes.
Viņa aplēses: lai 2000 biežāko vārdu saimju vārdus sastaptu apmēram 12 reizes, tev jāizlasa apmēram 200 000 vārdu. 9000 biežākajām apmēram 3 miljoni, jeb aptuveni no diviem līdz divdesmit pieciem romāniem atkarībā no tava līmeņa. (Vārdu saime ir vārds kopā ar tā formām, piemēram, read, reads, reading, reader.)
Tas izklausās daudz, bet Nation to pārvērš laikā. Lasot 150 vārdu minūtē piecas dienas nedēļā, trešā tūkstoša vārdu apguve aizņem apmēram 10 minūtes dienā; piektā tūkstoša apmēram 33 minūtes dienā. Āķis ir tāds, ka tekstam jābūt pareizajā līmenī, lai šie vārdi būtu tie nedaudzie nezināmie lapā. Tas ir arguments par labu daudz vieglu tekstu lasīšanai, par ko rakstām rakstā kā iemācīties valodu, lasot.
Praktisks plāns taviem nākamajiem 100 vārdiem
To visu vari izmantot jau šodien, ar lietotni vai bez tās.
- Lasi katru dienu ērtā līmenī. Izvēlies tekstus, kuros zini gandrīz katru vārdu, lai jaunie izceltos un tu varētu tos uzminēt no konteksta. Tieši apjoms liek vārdiem atgriezties.
- Kādu laiku paliec vienā tēmā vai sērijā. Grāmatu vai stāstu sērijā atkārtojas tie paši tēli, vietas un vārdu krājums, tāpēc tie paši vārdi atgriežas paši no sevis.
- Saglabā vārdus, kas parādās divreiz. Vārdu, kas parādās otro vai trešo reizi, visticamāk, ir vērts iemācīties. Pieraksti to kopā ar teikumu, kurā to atradi.
- Atkārto, atsaucot atmiņā, nevis pārlasot. Aizsedz nozīmi un mēģini to atcerēties, vai skaties uz nozīmi un mēģini pateikt vārdu. Pat ja kļūdies un tad pārbaudi, tas joprojām palīdz.
- Izkliedē atkārtošanu. Atkārto jaunu vārdu nākamajā dienā, tad pēc dažām dienām, tad pēc nedēļas vai divām. Īsas, izkliedētas reizes pārspēj vienu garu.
- Izmanto vārdu vienreiz. Uzraksti to teikumā par savu dienu vai pasaki skaļi. Vārda lietošana ir vēl viens sastapšanās veids, un tā parāda, vai tu to tiešām zini.
- Neuztraucies par stūrgalvīgajiem. Ja vārds pēc daudzām sastapšanās reizēm joprojām nepaliek atmiņā, tas ir normāli. Turpini lasīt; tas atgriezīsies.
Kur šeit iederas Franzie
Mēs izveidojām Franzie tā, lai sastapšanās krātos bez papildu pūlēm. Tā raksta stāstus tavā mērķa valodā tavā līmenī, un stāsti turpinās nodaļu pēc nodaļas, tāpēc tie paši tēli un vārdi atgriežas. Pieskaries jebkuram vārdam, lai redzētu tā nozīmi un gramatiku un dzirdētu, kā tas skan, un saglabā to.
Saglabātie vārdi atgriežas tava vārdu krājuma atkārtošanā, kur tu redzi nozīmi un atsauc atmiņā vārdu, ar augošiem starplaikiem. Tie atgriežas arī tavos nākamajos stāstos, kur tie iederas, tāpēc tu tos atkal sastopi jaunā teikumā, nevis tikai uz kartītes. Tā ir izkliedēšana, atsaukšana atmiņā un daudzveidīgs konteksts vienā ikdienas paradumā.
Tomēr, lai to darītu, lietotne nav obligāta. Kaudze adaptētu lasāmgrāmatu, piezīmju klade un dažas atkārtošanas minūtes katru dienu ievēro tos pašus principus.
BUJ
Cik reižu vārds jāredz, lai to atcerētos?
Pētījumi liecina, ka labai iespējai atpazīt vārda nozīmi vajag apmēram 10 sastapšanās reižu lasot, bet, lai to atsauktu atmiņā un lietotu, vajag vairāk. Vienā pētījumā vārdus, kas sastapti mazāk nekā astoņas reizes, pēc trim mēnešiem neatcerējās.
Vai „7 reižu“ likums ir patiess?
Neviens pētījums nerāda, ka septiņi būtu fiksēts skaitlis. Dažus vārdus iemācās ar mazāk sastapšanās reizēm, citiem vajag vairāk nekā 20. Svarīgi ir tas, cik lieli starplaiki ir starp sastapšanās reizēm un vai tu mēģini vārdu atsaukt atmiņā.
Cik jaunu vārdu es varu iemācīties dienā?
Tas ir atkarīgs no tā, cik daudz laika tev ir atkārtošanai. Katram jaunam vārdam nākamajās nedēļās vajag vairākas izkliedētas sastapšanās reizes, tāpēc mazāks skaits, ko tu tiešām atkārto, ir labāks par garu sarakstu, ko redzi vienreiz.
Vai ar lasīšanu pietiek, lai apgūtu vārdu krājumu?
Lasīšana paplašina vārdu krājumu vienmērīgi, bet lēni: pētījumos apguvēji, tikai lasot vai klausoties, apgūst mazāk nekā 20 procentus jauno vārdu. Ja pievieno apzinātu noderīgāko vārdu atkārtošanu, atmiņā paliek daudz vairāk no tiem.
Avoti
- Kornell, N. (2009). Optimising learning using flashcards: Spacing is more effective than cramming. Applied Cognitive Psychology, 23(9), 1297 to
- Nakata, T. (2017). Does repeated practice make perfect? The effects of within-session repeated retrieval on second language vocabulary learning. Studies in Second Language Acquisition, 39(4), 653 to 679. https://doi.org/10.1017/S0272263116000280
- Nation, I. S. P. (2014). How much input do you need to learn the most frequent 9,000 words? Reading in a Foreign Language, 26(2), 1 to 16. https://doi.org/10.64152/10125/66881
- Pellicer-Sánchez, A., & Schmitt, N. (2010). Incidental vocabulary acquisition from an authentic novel: Do Things Fall Apart? Reading in a Foreign Language, 22(1), 31 to 55. https://doi.org/10.64152/10125/66652
- Pigada, M., & Schmitt, N. (2006). Vocabulary acquisition from extensive reading: A case study. Reading in a Foreign Language, 18(1), 1 to 28. https://doi.org/10.64152/10125/66611
- Rott, S. (1999). The effect of exposure frequency on intermediate language learners' incidental vocabulary acquisition and retention through reading. Studies in Second Language Acquisition, 21(4), 589 to 619. https://doi.org/10.1017/S0272263199004039
- Uchihara, T., Webb, S., & Yanagisawa, A. (2019). The effects of repetition on incidental vocabulary learning: A meta-analysis of correlational studies. Language Learning, 69(3), 559 to 599. https://doi.org/10.1111/lang.12343
- Waring, R., & Takaki, M. (2003). At what rate do learners learn and retain new vocabulary from reading a graded reader? Reading in a Foreign Language, 15(2), 130 to 163. https://doi.org/10.64152/10125/66776
- Webb, S. (2007). The effects of repetition on vocabulary knowledge. Applied Linguistics, 28(1), 46 to 65. https://doi.org/10.1093/applin/aml048
- Webb, S., Uchihara, T., & Yanagisawa, A. (2023). How effective is second language incidental vocabulary learning? A meta-analysis. Language Teaching, 56(2), 161 to 180. https://doi.org/10.1017/S0261444822000507


