Cik ilgā laikā var iemācīties vācu valodu? Ko saka pētījumi
Apmēram 600 mācību stundu diplomātiem, kas mācās pilnu slodzi, un vairumam no mums ilgāk. Ko FSI skaitļi saka par vācu valodu, kur aiziet laiks un kas mācīšanos paātrina.

Īsumā: Tabulā, ko ASV Foreign Service Institute publicēja 2001. gadā, vācu valoda angliski runājošajiem ir starp vieglākajām valodām: 23 līdz 24 nedēļas jeb 575 līdz 600 mācību stundas, lai sasniegtu profesionālu līmeni. Šie studenti mācās pilnu slodzi, katru dienu pievieno vairākas stundas mājasdarbu un tiek atlasīti pēc dotībām valodām. Ieskaitot mājasdarbus, augsta līmeņa sasniegšanai rēķinies ar aptuveni 950 stundām koncentrēta darba: apmēram pieci gadi ar 30 minūtēm dienā, nedaudz vairāk par gadu ar divām stundām dienā. Parastā universitātes kursā vairums studentu gada vai divu laikā sasniedz runāšanas vidējā līmeņa (Intermediate) vidu.
Īsā atbilde un kāpēc skaitļi atšķiras
Ja meklēsi atbildi uz šo jautājumu, atradīsi divu veidu atbildes: precīzu stundu skaitu un daudz „tas atkarīgs“. Abās ir daļa taisnības.
Precīzais skaitlis nāk no Foreign Service Institute (FSI), skolas, kas apmāca ASV diplomātus. Divi tās darbinieki, Frederick Jackson un Marsha Kaplan, 2001. gadā publicēja skolas mācību gaidas. Viņu tabulā vācu valoda ir I kategorijā, to valodu grupā, kas ir „cieši radniecīgas angļu valodai“, kopā ar franču, itāļu, portugāļu, rumāņu, spāņu, zviedru, nīderlandiešu, norvēģu un afrikandu valodu. Šīm valodām FSI sagaida, ka studenti sasniegs mērķi 23 līdz 24 nedēļās jeb 575 līdz 600 mācību stundās. II kategorijas valodām, piemēram, krievu, grieķu vai turku, vajag 44 nedēļas, bet III kategorijai (arābu, ķīniešu, japāņu un korejiešu) 88 nedēļas.
Citur vari izlasīt, ka vācu valoda ir II kategorijas valoda. Jackson un Kaplan publicētajā tabulā tā nav. Taisnība gan ir tā, ka vācu valoda nav vieglākā savā grupā, un nākamā sadaļa parāda, par cik.
Pirms pieraksti „600 stundu“, izlasi sīko druku, jo tā maina skaitļa nozīmi:
- Mērķis ir augsts. FSI tiecas pēc „vispārējas profesionālas prasmes“: runāt pietiekami precīzi, lai tiktu galā ar reprezentācijas pienākumiem un profesionālām diskusijām, un izlasīt lielāko daļu dienas laikraksta.
- Stundas ir tikai mācību stundas. FSI norāda, ka ātrai mācīšanai vajag vismaz četras mācību stundas dienā, piecas dienas nedēļā, plus trīs vai vairāk stundas patstāvīga darba dienā.
- Studenti ir neparasti. Tabula pieņem, ka students ir angļu valodas dzimtās valodas runātājs ar „ļoti labām vai vēl labākām dotībām“ valodu apguvei klasē, un piebilst, ka mazāk prasmīgiem mācekļiem parasti vajag ilgāku laiku. FSI studenti ir pieaugušie (viņu vidējais vecums bija 41 gads), kas jau vidēji zināja 2,3 citas valodas.
Tātad 600 stundu nav laiks, kas vajadzīgs vācu valodai. Tas ir laiks, kas vācu valodai vajadzīgs apdāvinātiem, pieredzējušiem mācekļiem, mācoties pilnu slodzi, pirms vēl ieskaitīti viņu mājasdarbi.
Kā vācu valoda izskatās salīdzinājumā ar citām „vieglajām“ valodām
Pašas FSI rezultāti piedāvā noderīgu detaļu. Ekonomisti Barry Chiswick un Paul Miller (2005) izmantoja FSI rezultātus angliski runājošiem amerikāņiem ar vidējām spējām, kas izmērīti pēc 24 nedēļu apmācības, lai izveidotu skalu, cik grūta ir katra valoda. Šajā skalā 1,00 ir grūtākā (japāņu) un 3,00 vieglākā (afrikandu, norvēģu un zviedru).
Vācu valoda ieguva 2,25. Tas ir tikpat, cik spāņu un dāņu valodai, mazāk nekā franču, itāļu un portugāļu valodai (2,50) un mazāk nekā nīderlandiešu valodai (2,75). Citiem vārdiem, pēc tām pašām 24 nedēļām vidējie vācu valodas apguvēji runāja sliktāk nekā tās tuvāko radinieku, nīderlandiešu un skandināvu valodu, apguvēji un nedaudz sliktāk nekā romāņu valodu apguvēji.
Tas atbilst tam, ko jūt vairums mācekļu. Vācu valodai ar angļu valodu ir daudz kopīga vārdu krājuma (Haus, Hand, Wasser, finden), kas padara sākumu draudzīgu. Laiks aiziet gramatikai.
Cik pārliecināti mēs esam? FSI skaitļi ir īsti dati no gadu desmitiem ilgas mācīšanas, kas ir reti un vērtīgi. Taču tie apraksta vienu mācekļu grupu vienā programmas veidā. Izmanto tos valodu salīdzināšanai, nevis kā solījumu par savu laika grafiku.
Kā izskatās parasts grafiks
FSI studenti nav tādi kā vairums no mums. Labāku priekšstatu par parastu tempu sniedz universitātes vācu valodas katedra.
John Norris un Peter Pfeiffer (2003) pārbaudīja 128 studentu runāšanas prasmi Džordžtaunas Universitātes vācu valodas programmā, izmantojot ierakstītu runāšanas testu, ko vērtēja ACTFL skalā (no American Council on the Teaching of Foreign Languages). Šī skala sniedzas no Novice (iesācējs) caur Intermediate (vidējais līmenis) un Advanced (augstākais līmenis) līdz Superior, un zemākos galvenos līmeņus sadala apakšlīmeņos Low, Mid un High. FSI profesionālais mērķis, kā norāda Jackson un Kaplan, aptuveni atbilst līmenim Superior.
Lūk, ko Norris un Pfeiffer atklāja par studentiem, kuru nodarbības notika trīs stundas nedēļā:
| Vācu valodas semestri | Tipiskais (mediānas) vērtējums |
|---|---|
| 1 | Intermediate-Low |
| 2 līdz 4 | Intermediate-Mid |
| 5 un 6 | Intermediate-High |
| 7 | Advanced-High (pārbaudīti tikai 5 studenti) |
Izceļas trīs lietas. Pirmkārt, gandrīz visi ātri, līdz pirmā semestra beigām, sasniedza Intermediate-Low. Otrkārt, studenti lielāko daļu otrā gada iestrēga līmenī Intermediate-Mid, pirms trešajā un ceturtajā gadā atkal sāka kāpt. Treškārt, cilvēki ļoti atšķīrās: pēc tiem pašiem četriem semestriem viens students tika novērtēts ar Novice-High, bet cits ar Advanced-High.
Autori apraksta arī agrāku pētījumu Aiovas Universitātē, kur 20 studentu mediānas vērtējums pēc četriem vācu valodas semestriem bija par pakāpi zemāks, Intermediate-Low. Labi veidota programma tātad var paveikt vairāk par vidējo, bet pat tad divi gadi vācu valodas universitātē tevi parasti atstāj vidējā līmenī, tālu no FSI mērķa.
Aprēķins patstāvīgām mācībām
FSI skaitļus var pārvērst aptuvenā personīgā aplēsē, ja vien atceries, ko tie apraksta. 24 nedēļu laikā trīs stundas patstāvīga darba dienā, piecas dienas nedēļā, pievieno apmēram 360 stundas 575 līdz 600 mācību stundām. Tas kopā veido aptuveni 950 stundas koncentrēta darba, lai ideālos apstākļos sasniegtu profesionālu līmeni.
| Mācības dienā, katru dienu | Laiks līdz apmēram 950 stundām |
|---|---|
| 30 minūtes | apmēram 5 gadi un 2 mēneši |
| 1 stunda | apmēram 2 gadi un 7 mēneši |
| 2 stundas | apmēram 1 gads un 4 mēneši |
Divas godīgas korekcijas:
- Lielākā daļa no mums nav FSI studenti. Nav rūpīgi atlasītu dotību, nav mazas grupas ar apmācītu skolotāju. Rēķinies, ka tev vajadzēs vairāk, nevis mazāk.
- Lielākajai daļai no mums nevajag FSI mērķi. Pasūtīšana, īsas sarunas, ceļošana un vieglas grāmatas pienāk krietni pirms profesionālām diskusijām. Ja tāds ir tavs mērķis, līdz tam tevi aizvedīs daļa no šīm stundām.
Līmeņi un eksāmeni: ko nozīmē „iemācīties vācu valodu“
„Cik ilgi“ ir jēgpilns jautājums tikai tad, kad pasaki „lai darītu ko“. Eiropā līmeņus parasti apraksta ar CEFR (Eiropas kopīgās pamatnostādnes valodu apguvei): A1 un A2 pamatlīmeņa lietotājiem, B1 un B2 patstāvīgiem lietotājiem, C1 un C2 prasmīgiem lietotājiem. Gētes institūta eksāmeni, no Goethe-Zertifikat A1 līdz C2, seko šiem līmeņiem, un daudzas universitātes un darba devēji vāciski runājošajās valstīs prasa noteikta līmeņa sertifikātu.
Tu redzēsi arī skolu un kursu rīkotāju stundu skaitu, kas piesaistīts katram līmenim. Tie reti sakrīt, jo apraksta dažādus kursus ar dažādiem studentiem un mājasdarbiem. Uztver tos kā aptuvenu orientieri un sagaidi to pašu attiecību, ko redzēji iepriekš: FSI profesionālais mērķis ir tuvu šo skalu augšai, un soļi kļūst garāki, jo augstāk kāp.
Grūtās vietas angliski runājošajiem
Pētījumi par vācu valodu kā otro valodu norāda uz dažām lietām, kas aizņem vairāk laika nekā viss pārējais. Ir noderīgi tās zināt iepriekš, jo stāvēšana uz vietas mazāk šķiet neveiksme, ja zini, ka tā ir normāla.
Vārdu secība un atdalāmie darbības vārdi
Vācu valoda liek darbības vārdus vietās, kur angļu valoda to nedara. Virsteikumā personas formā lietotais darbības vārds ir otrais, tāpēc pēc jetzt (tagad) saka jetzt gehe ich nach Hause (tagad eju es uz mājām). Darbības vārda daļas aiziet uz beigām: ich habe ein Haus gebaut (es esmu māju uzcēlis), un atdalāmais darbības vārds sadalās divās daļās: Fritz sieht das Bild an (Fritz skatās uz attēlu, no ansehen). Palīgteikumā personas formā lietotais darbības vārds pārvietojas pašās beigās: wenn ich nach Hause gehe (kad es uz mājām eju).
Klasiskā pētījumā Jürgen Meisel, Harald Clahsen un Manfred Pienemann (1981) ierakstīja sarunas ar 45 itāļu un spāņu strādniekiem, kas Vācijā mācījās vācu valodu bez formālas apmācības. Viņu analīzē par vairāk nekā 40 pieaugušiem mācekļiem likumi parādījās noteiktā secībā. Mācekļi vispirms sūtīja darbības vārda daļas un atdalāmās partikulas uz beigām, tad iemācījās likt darbības vārdu pirms teikuma priekšmeta pēc tādiem vārdiem kā jetzt, un tikai tad sūtīt darbības vārdu uz palīgteikuma beigām. Viņi neatrada nevienu, kuram būtu pēdējais likums bez pirmajiem diviem.
Šie mācekļi runāja romāņu valodās un mācījās bez nodarbībām, tāpēc viņu laika grafiks nav tavējais. Noderīgā mācība ir secība: ja tavi weil palīgteikumi joprojām iznāk angļu vārdu secībā ilgi pēc tam, kad viss pārējais šķiet viegls, tu esi uz normāla ceļa.
Der, die, das: dzimte
Katrs vācu lietvārds ir vīriešu, sieviešu vai nekatrās dzimtes, un artikuls mainās līdz ar to: der Löffel (karote), die Gabel (dakša), das Messer (nazis). Bieži nav redzama iemesla, tāpēc dzimti apgūst pa vienam lietvārdam.
Lasīšana palīdz vairāk, nekā tu varētu domāt. Denisa Bordag un kolēģi (2019) lika augstākā līmeņa vācu valodas apguvējiem lasīt īsus tekstus ar jauniem lietvārdiem. Pēc tikai trim līdz četrām sastapšanām kontekstā mācekļi pamanīja, kad artikuls neatbilda jaunā lietvārda dzimtei, sieviešu un nekatrās dzimtes lietvārdiem. Vīriešu dzimtes lietvārdiem tik īsā laikā nepamanīja. Tāpēc lasi daudz un, atkārtojot, pievērs vīriešu dzimtes lietvārdiem papildu uzmanību.
Locījumi: kas kam ko izdarīja
Vācu valoda lietvārda lomu teikumā iezīmē ar locījumu galotnēm, pārsvarā artikulos. Der Hund beißt den Mann nozīmē „suns iekož vīrietim“. Tāpat arī Den Mann beißt der Hund: artikuls den tev saka, ka vīrietis ir tas, kuram iekož, kaut arī viņš ir pirmais.
Angliski runājošie mēdz pirmo lietvārdu lasīt kā teikuma priekšmetu, lai ko arī teiktu tā artikuls. Nick Henry (2022) meklēja vācu valodas trešā un ceturtā semestra universitātes studentus, visus angļu valodas dzimtās valodas runātājus, kas joprojām vismaz pusē gadījumu pārprata šos teikumus, kas sākas ar papildinātāju, un iekļāva pētījumā 51 no viņiem. Studenti, kurus mācīja ar apstrādes apmācību (processing instruction), praksi, kurā tev ar artikula palīdzību jānoskaidro, kas ko izdarīja, pēc tam šos teikumus saprata labāk nekā studenti, kas saņēma tradicionālu skaidrojumu un vingrinājumus, un veidoja tos tikpat labi.
Secinājums: locījumus neapgūst, tikai mācoties tabulas no galvas. Tev vajag daudz prakses, kur galotnes nes nozīmi.
Kas paātrina
Intensīvi posmi
Džordžtaunas pētījumā Norris un Pfeiffer salīdzināja studentus, kas tos pašus pirmos četrus semestrus bija apguvuši vienā gadā, ar sešām nodarbību stundām nedēļā (intensīvā programma), vai divos gados, ar trim (neintensīvā). Vairums sasniedza līdzīgu līmeni, bet no intensīvās programmas studentiem vairāk sasniedza Intermediate-High vai augstāk: 35 procenti, salīdzinot ar 15 procentiem. FSI pašas pieredze norāda tajā pašā virzienā. Jackson un Kaplan raksta, ka mācībām veltītais laiks un pieredzes intensitāte „šķiet izšķiroši“ un ka laiku, kas vajadzīgs profesionālas prasmes sasniegšanai, „nevar ievērojami saīsināt“.
Atkārtojumu izkliedēšana
Koncentrēts mācību laiks nav tas pats, kas iekalšana. Su Kyung Kim un Stuart Webb (2022) apvienoja 48 eksperimentus ar 3411 dalībniekiem un atklāja, ka izkliedētai praksei bija vidēja līdz liela ietekme uz otrās valodas apguvi un ka garāki pārtraukumi starp treniņiem labāk darbojās atliktajos testos. Mācies daudz, kad vari, bet atgriezies pie katra vārda un struktūras dienu un nedēļu gaitā. Kā to darīt, skaidrojam rakstā intervālu atkārtošana un kā to patiešām izmantot.
Daudz lasīšanas un klausīšanās
Jackson un Kaplan saka, ka FSI pieredze „nepārprotami“ rāda: laiks, ko mācekļi pavada, lasot, klausoties un sazinoties valodā, ir cieši saistīts ar to, cik labi viņi to prot lietot. Vācu valodā lasīšana baro arī lēnākās daļas: dzimti un vārdu secību apgūst no daudziem piemēriem. Vairāk rakstā kā iemācīties valodu, lasot.
Reālistisks plāns
- Izvēlies mērķi, ko vari aprakstīt. „Nokārtot Goethe B1“ vai „visu vakaru parunāties ar dzīvesbiedra vecākiem“ ir labāk nekā „runāt brīvi“.
- Skaiti stundas, nevis mēnešus. Vienkāršs žurnāls pārvērš „es nevirzos uz priekšu“ par „man jau ir 120 stundas“, kas ir godīgi un motivē.
- Atrodi ikdienas minimumu, ko noturēsi. Trīsdesmit minūtes katru dienu gadā sakrājas vairāk nekā 180 stundās.
- Pievieno intensīvus posmus. Vasaras kurss vai mēnesis ar papildu vakariem tevi aizvedīs tālāk nekā tas pats laiks, plāni izkliedēts.
- Mācies katru lietvārdu ar tā artikulu. Raksti un saki die Gabel, nekad tikai Gabel, un vīriešu dzimtes lietvārdus atkārto mazliet biežāk.
- Daudz lasi un klausies savā līmenī. Vārdu secība un dzimte rodas no tūkstošiem piemēru.
- Trenējies tur, kur locījumi ir svarīgi. Lasi teikumus, kuros tikai artikuls pasaka, kas ko izdarīja, un atbildi uz jautājumiem par tiem.
Kur šeit iederas Franzie
Franzie ir viens veids, kā vieglāk noturēt šīs stundas. Tā raksta stāstus vācu valodā tavā līmenī par tēmām, kuras tu izvēlies, tāpēc ikdienas lasīšana šķiet kā lasīšana, nevis mājasdarbs. Kad kāds teikums tevi mulsina, uzspied, un saņemsi gramatikas paskaidrojumu tieši par šo teikumu, piemēram, kāpēc darbības vārds nonāca beigās. Vari uzspiest uz jebkura vārda, lai uzzinātu tā nozīmi un formas, saglabāt to atkārtošanai un pēc katras nodaļas izmantot jaunos vārdus īsā lomu spēlē. Tas ir veids, kā krāt stundas vienmērīgi, nevis īsceļš apkārt tām.
BUJ
Cik ilgā laikā var iemācīties brīvi runāt vāciski?
Profesionālam līmenim Foreign Service Institute 2001. gada tabula sagaida 575 līdz 600 mācību stundas plus ikdienas mājasdarbus, kopā apmēram 950 stundas, no ļoti spējīgiem studentiem, kas mācās pilnu slodzi. Lielākajai daļai mācekļu vajag ilgāk, un lielākajai daļai šis līmenis nav vajadzīgs, lai vācu valodu ērti lietotu.
Vai vācu valoda angliski runājošajiem ir grūtāka par spāņu valodu?
FSI rezultātos pēc 24 nedēļām vācu un spāņu valoda ieguva vienādu vērtējumu (2,25). Vācu valodas vārdu krājums ir tuvāks angļu valodai; tās gramatikas, ar dzimti, locījumiem un darbības vārda vietu, apguvei vajag ilgāku laiku.
Vai vācu valodu var iemācīties 6 mēnešos?
FSI pilnas slodzes studenti sasniedz profesionālu līmeni 23 līdz 24 nedēļās, ar vismaz septiņām stundām nodarbību un mācību dienā. Ar parastu grafiku seši mēneši tev dod stabilu pamatu vienkāršām sarunām.
Cik ilgā laikā var sasniegt B1 līmeni vācu valodā?
Nav uz pētījumiem balstīta skaitļa katram CEFR līmenim, un kursu rīkotāju aplēses atšķiras. Orientējoši: vienas vācu valodas programmas universitātes studenti parasti sasniedza Intermediate-Mid ACTFL runāšanas skalā pēc viena līdz diviem gadiem nodarbību trīs stundas nedēļā.
Kas vācu valodā ir visgrūtākais?
Angliski runājošajiem parasti dzimte, locījumu galotnes un vārdu secība. Pētījumi rāda, ka mācekļi vārdu secību apgūst noteiktā secībā un ka daudzi palaiž garām locījumu galotnes, līdz prakse liek viņiem uz tām paļauties.
Avoti
- Bordag, D., Kirschenbaum, A., Rogahn, M., Opitz, A., & Tschirner, E. (2019). Misbehaved masculines: Incidental acquisition of grammatical gender in L2 German during reading. Bilingualism: Language and Cognition, 22(1), 130 to 141. https://doi.org/10.1017/S1366728917000608
- Chiswick, B. R., & Miller, P. W. (2005). Linguistic distance: A quantitative measure of the distance between English and other languages. Journal of Multilingual and Multicultural Development, 26(1), 1 to 11. https://doi.org/10.1080/14790710508668395
- Henry, N. (2022). The offline and online effects of processing instruction. Applied Psycholinguistics, 43(4), 945 to 971. https://doi.org/10.1017/S0142716422000200
- Jackson, F. H., & Kaplan, M. A. (2001). Lessons learned from fifty years of theory and practice in government language teaching. In J. E. Alatis & A.-H. Tan (Eds.), Georgetown University Round Table on Languages and Linguistics 1999 (pp. 71 to 87). Georgetown University Press.
- Kim, S. K., & Webb, S. (2022). The effects of spaced practice on second language learning: A meta-analysis. Language Learning, 72(1), 269 to 319. https://doi.org/10.1111/lang.12479
- Meisel, J. M., Clahsen, H., & Pienemann, M. (1981). On determining developmental stages in natural second language acquisition. Studies in Second Language Acquisition, 3(2), 109 to 135. https://doi.org/10.1017/S0272263100004137
- Norris, J. M., & Pfeiffer, P. C. (2003). Exploring the uses and usefulness of ACTFL oral proficiency ratings and standards in college foreign language departments. Foreign Language Annals, 36(4), 572 to 581. https://doi.org/10.1111/j.1944-9720.2003.tb02147.x


