Cik ilgā laikā var iemācīties franču valodu? Ko saka pētījumi

Apmēram 600 mācību stundu pilnas slodzes diplomātiem, vairumam no mums ilgāk. Ko FSI skaitļi saka par franču valodu, kāpēc klausīšanās iet lēni un kas palīdz.

Divas māla figūras lietū dalās ar vienu lietussargu pie ķieģeļu veikala ar puķu kastēm.

Īsumā: Tabulā, ko ASV Foreign Service Institute publicēja 2001. gadā, franču valoda angliski runājošajiem ir viena no vieglākajām valodām: 23 līdz 24 nedēļas jeb 575 līdz 600 mācību stundas, lai sasniegtu profesionālu līmeni. Šie studenti mācās pilnu slodzi, katru dienu pievieno vairākas stundas mājasdarbu un tiek atlasīti pēc dotībām valodām. Ieskaitot mājasdarbus, augsta līmeņa sasniegšanai rēķinies ar aptuveni 950 stundām koncentrēta darba: apmēram pieci gadi ar 30 minūtēm dienā, nedaudz vairāk par gadu ar divām stundām dienā. Lasīšana parasti padodas visātrāk. Klausīšanās un izruna ir lēnā daļa, un tām vajag savu praksi.

Īsā atbilde un kāpēc skaitļi atšķiras

Ja meklēsi atbildi uz šo jautājumu, atradīsi pārliecinātus skaitļus („sešos mēnešos!“) blakus daudziem „tas atkarīgs“. Pazīstamākais skaitlis nāk no Foreign Service Institute (FSI), skolas, kas apmāca ASV diplomātus, un to ir vērts izlasīt uzmanīgi.

Divi tās darbinieki, Frederick Jackson un Marsha Kaplan, 2001. gadā publicēja skolas mācību gaidas. Viņu tabulā franču valoda ir I kategorijā, starp valodām, kas ir „cieši radniecīgas angļu valodai“, kopā ar vācu, itāļu, portugāļu, rumāņu, spāņu, zviedru, nīderlandiešu, norvēģu un afrikandu valodu. Šīm valodām FSI sagaida, ka studenti sasniegs mērķi 23 līdz 24 nedēļās jeb 575 līdz 600 mācību stundās. II kategorijas valodām, piemēram, krievu, grieķu vai turku, vajag 44 nedēļas, bet III kategorijai (arābu, ķīniešu, japāņu un korejiešu) 88 nedēļas.

Franču valodai tā ir laba ziņa. Taču trīs detaļas maina skaitļa nozīmi:

  • Mērķis ir augsts. FSI tiecas pēc „vispārējas profesionālas prasmes“ runāšanā un lasīšanā, ieskaitot klausīšanos sarunā. Jackson un Kaplan norāda, ka tā aptuveni atbilst līmenim „Superior“ American Council on the Teaching of Foreign Languages (ACTFL) skalā, ko izmanto vairums ASV skolu, tātad šīs skalas augšai.
  • Stundas ir tikai mācību stundas. FSI norāda, ka ātrai mācīšanai vajag vismaz četras mācību stundas dienā, piecas dienas nedēļā, plus trīs vai vairāk stundas patstāvīga darba dienā.
  • Studenti ir neparasti. Tabula pieņem, ka students ir angļu valodas dzimtās valodas runātājs ar „ļoti labām vai vēl labākām dotībām“ valodu apguvei klasē, un piebilst, ka mazāk prasmīgiem mācekļiem parasti vajag ilgāku laiku. FSI studenti ir pieaugušie (viņu vidējais vecums bija 41 gads), kas jau vidēji zināja 2,3 citas valodas.

Tātad 600 stundas nav laiks, kas vajadzīgs franču valodai. Tas ir laiks, kas franču valodai vajadzīgs apdāvinātiem, pieredzējušiem mācekļiem, kuri mācās pilnu slodzi, pirms vēl ieskaitīti viņu mājasdarbi.

Vai franču valoda ir vieglāka par spāņu?

Daudzi pieņem, ka spāņu valoda angliski runājošajiem ir visvieglākā. FSI pašas dati liecina, ka franču valodā noteiktu līmeni sasniegt ir vismaz tikpat viegli.

Ekonomisti Barry Chiswick un Paul Miller (2005) izmantoja FSI rezultātus, ko ieguva vidējo spēju angliski runājoši amerikāņi pēc 24 mācību nedēļām, lai izveidotu skalu, cik grūti apgūt katru valodu. Šajā skalā 1,00 ir visgrūtākā (japāņu) un 3,00 visvieglākā (afrikandu, norvēģu, rumāņu un zviedru).

Franču valoda ieguva 2,50, tikpat cik itāļu un portugāļu. Spāņu un vācu valoda ieguva 2,25, bet nīderlandiešu 2,75. Citiem vārdiem, pēc tām pašām 24 nedēļām vidējie franču valodas apguvēji ieguva nedaudz augstāku vērtējumu nekā spāņu valodas apguvēji.

Angliski runājošajiem ir iemesls, kāpēc viņi sāk ar priekšrocību. Pēc normaņu iekarojuma angļu valoda aizguva ļoti daudz franču vārdu, tāpēc franču teksta lappuse ir pilna ar vārdiem, kurus var uzminēt: la question (jautājums), possible (iespējams), le restaurant (restorāns), important (svarīgs), la nation (nācija). Tāpēc lasīšana sākumā bieži šķiet viegla. Taču lappuse nepasaka, kā šie vārdi skan, un tieši tur aiziet laiks.

Cik droši mēs esam? FSI skaitļi ir īsti dati no gadu desmitiem ilgas mācīšanas, un tas ir rets un vērtīgs avots. Taču tie apraksta vienu mācekļu grupu vienā programmas veidā, un skala ir rupja. Izmanto tos, lai salīdzinātu valodas, nevis kā solījumu par savu laika grafiku.

Aprēķins parastam grafikam

FSI skaitļus var pārvērst aptuvenā personīgā aplēsē, ja vien atceries, ko tie apraksta. 24 nedēļu laikā trīs stundas patstāvīga darba dienā, piecas dienas nedēļā, pievieno apmēram 360 stundas 575 līdz 600 mācību stundām. Tas kopā veido aptuveni 950 stundas koncentrēta darba, lai ideālos apstākļos sasniegtu profesionālu līmeni.

Mācības dienā, katru dienu Laiks līdz apmēram 950 stundām
30 minūtes apmēram 5 gadi un 2 mēneši
1 stunda apmēram 2 gadi un 7 mēneši
2 stundas apmēram 1 gads un 4 mēneši

Divas godīgas korekcijas:

  1. Lielākā daļa no mums nav FSI studenti. Nav rūpīgi atlasītu dotību, nav sešu cilvēku grupas ar apmācītu skolotāju. Rēķinies, ka tev vajadzēs vairāk, nevis mazāk.
  2. Lielākajai daļai no mums nevajag FSI mērķi. Pasūtīšana kafejnīcā, īsas sarunas, ceļošana un vieglas grāmatas pienāk krietni pirms profesionālām sanāksmēm. Ja tāds ir tavs mērķis, līdz tam tevi aizvedīs daļa no šīm stundām.

Jackson un Kaplan piebilst brīdinājumu ikvienam, kas cer visu saspiest dažās nedēļās. Viņu pieredzē laiku, kas iesācējam vajadzīgs profesionālas prasmes sasniegšanai, „nevar ievērojami saīsināt“. FSI mēģināja, un tas nedarbojās.

Līmeņi un eksāmeni: DELF, DALF un CEFR

„Cik ilgi“ ir jēgpilns jautājums tikai tad, kad pasaki „lai darītu ko“. Eiropā līmeņus apraksta ar CEFR (Eiropas kopīgās pamatnostādnes valodu apguvei): A1 un A2 pamatlīmeņa lietotājiem, B1 un B2 patstāvīgiem lietotājiem, C1 un C2 prasmīgiem lietotājiem.

Francijas oficiālie franču valodas eksāmeni seko šiem līmeņiem. DELF aptver līmeņus no A1 līdz B2, bet DALF līmeņus C1 un C2. Universitātes, darba devēji un uzturēšanās atļauju pieteikumi bieži prasa noteikta līmeņa sertifikātu.

Tu redzēsi arī skolu un kursu rīkotāju stundu skaitu katram līmenim. Tie reti sakrīt, jo apraksta dažādus kursus ar dažādiem studentiem un dažādu mājasdarbu apjomu. Mēs neatradām pētījumu, kas noteiktu stundu skaitu katram franču valodas līmenim, tāpēc uztver šīs tabulas kā aptuvenu orientieri un sagaidi, ka soļi kļūst garāki, jo augstāk kāp.

Lēnā daļa: franču valodas dzirdēšana un runāšana

Daudzi franču valodas apguvēji to saka vienādi: „Lasot es saprotu, bet kad cilvēki runā, nesaprotu.“ Pētījumi palīdz izskaidrot, kāpēc.

Vārdi saplūst

Runātā franču valodā vārdi nebeidzas tur, kur tie beidzas lappusē. Gala līdzskanis, kas parasti nav dzirdams, var tikt izrunāts un piesaistīties nākamajam vārdam, ja tas sākas ar patskani. To sauc par liaison (saistīšanu): les amis (draugi) skan kā „le-za-mī“, bet vous avez (jums ir) kā „vu-za-vē“. Rezultātā zilbes, ko dzirdi, nesakrīt ar vārdiem, ko zini.

Annie Tremblay (2011) ar acu kustību izsekošanu pētīja, kā angļu valodas dzimtās valodas runātāji trīs franču valodas līmeņos atpazina vārdus ierakstītā runā, arī vārdus, kas izskanēja pēc liaison līdzskaņa. Mācekļi šos vārdus atpazina bez lielām grūtībām, taču citādi nekā dzimtās valodas klausītāji: izmantojot vispārēju likumu, nevis zināšanas par katru vārdu. Iedrošinošā ziņa: angliski runājošie var iemācīties pareizi sadalīt franču runu. Tam vajag klausīšanās praksi, ne tikai lasīšanu.

Skaņas, kuru angļu valodā nav

Franču valodā ir patskaņi, kuru angļu valodā nav. Pazīstamākais ir u vārdā tu (tu), kas skan citādi nekā ou vārdā tout (viss). Ja tos sajauc, mainās vārds: dessus nozīmē virspusē, dessous apakšā.

Erika Levy (2009) pārbaudīja 39 amerikāņu angļu valodas runātājus trīs grupās pa 13: bez jebkādas franču valodas, ar divus līdz četrus gadus ilgām franču valodas nodarbībām un ar ilggadējām nodarbībām plus vismaz gadu dzīves franciski runājošā valstī. Dažādos franču patskaņu pāros klases grupa kļūdījās apmēram tikpat bieži kā grupa bez franču valodas (11 un 13 procenti). Grupa, kas bija dzīvojusi valodas vidē, kļūdījās tikai 3 procentos gadījumu. Tomēr pat viņi pārī u un ou joprojām kļūdījās 12 procentos gadījumu.

No tā izriet divas mācības. Mācības tikai klasē var maz dot tavai dzirdei, bet daudz klausīšanās īstā franču valodā dod daudz. Un dažas skaņas paliek grūtas ilgi, tāpēc neuztver stūrgalvīgu patskani kā zīmi, ka tev neizdodas.

Izrunu var iemācīt

Labā ziņa ir tā, ka šī daļa padodas praksei. Junkyu Lee, Juhyun Jang un Luke Plonsky (2015) apvienoja 86 pētījumus par izrunas mācīšanu un atklāja kopumā lielu ietekmi. Ilgākas intervences un tās, kas mācekļiem sniedza atgriezenisko saiti, darbojās labāk.

Perfekts akcents tev nav vajadzīgs. Jackson un Kaplan norāda, ka dzimtās valodas akcents FSI parasti nav praktisks panākumu kritērijs, „lai gan saprotamība ir“. Tiecies pēc tā, lai tevi viegli saprastu, nevis lai tevi noturētu par parīzieti.

Arī klausīšanos var iemācīt

Larry Vandergrift un Marzieh Tafaghodtari (2010) semestri sekoja 106 studentiem sešās franču kā otrās valodas klasēs. Viena grupa klausījās tekstus, kamēr viņiem rādīja, kā klausīties: paredzēt, ko viņi dzirdēs, pārbaudīt savus minējumus un tikt galā ar problēmām. Otra grupa tos pašus tekstus dzirdēja tikpat reižu bez šādas vadības. Vadītā grupa beigās saprata labāk, un vājākie klausītāji tajā ieguva visvairāk.

Tātad „klausies vairāk“ ir labs padoms, bet „klausies ar plānu“ ir vēl labāks.

Kas paātrina

Laiks un intensitāte

Jackson un Kaplan raksta, ka mācībām veltītais laiks un mācību pieredzes intensitāte „šķiet izšķiroši“ un ka FSI pieredze „nepārprotami“ rāda: laiks, ko mācekļi pavada, lasot, klausoties un sazinoties valodā, ir cieši saistīts ar to, cik labi viņi to prot lietot. Vasaras kurss vai mēnesis ar papildu vakariem tevi aizvedīs tālāk nekā tās pašas stundas, plāni izkliedētas.

Atkārtojumu izkliedēšana

Intensitāte nav tas pats, kas iekalšana. Su Kyung Kim un Stuart Webb (2022) apvienoja 48 eksperimentus ar 3411 dalībniekiem un atklāja, ka izkliedētai praksei bija vidēja līdz liela ietekme uz otrās valodas apguvi un ka garāki pārtraukumi starp treniņiem labāk darbojās atliktajos testos. Mācies daudz, kad vari, bet atgriezies pie katra vārda un skaņas dienu un nedēļu gaitā. Kā to darīt, skaidrojam rakstā intervālu atkārtošana un kā to patiešām izmantot.

Lasīšana ar skaņu

Lasīšanā angliski runājošie franču valodā progresē ātri, un tā veido vārdu krājumu, kas vajadzīgs runas izpratnei (vairāk rakstā kā iemācīties valodu, lasot). Franču valodā triks ir dzirdēt to, ko lasi. Lasīšana līdzi ierakstam savieno rakstību, ko atpazīsti, ar skaņām, ko vēl nepazīsti, arī ar nedzirdamajiem burtiem un liaison.

Reālistisks plāns

  1. Izvēlies mērķi, ko vari aprakstīt. „Nokārtot DELF B1“ vai „parunāties ar saviem kaimiņiem Lyon pilsētā“ ir labāk nekā „runāt brīvi“.
  2. Skaiti stundas, nevis mēnešus. Vienkāršs žurnāls pārvērš „es nevirzos uz priekšu“ par „man jau ir 120 stundas“, kas ir godīgi un motivē.
  3. Atrodi ikdienas minimumu, ko noturēsi. Trīsdesmit minūtes katru dienu gadā sakrājas vairāk nekā 180 stundās.
  4. Klausies no pirmās dienas. Negaidi, kamēr tava lasītprasme būs laba. Īsi audio savā līmenī katru dienu trenē tavu dzirdi, kamēr tas vēl ir grūti.
  5. Klausies ar plānu. Pirms kaut ko atskaņo, uzmini, ko dzirdēsi. Pēc tam pārbaudi, ko palaidi garām, un noklausies vēlreiz.
  6. Lasi ar audio. Seko tekstam, kamēr to lasa skaļi, lai rakstība un skaņa augtu kopā.
  7. Apzināti trenē grūtās skaņas. Pārus kā tu un tout, pa dažām minūtēm, ja iespējams, ar atgriezenisko saiti.

Kur šeit iederas Franzie

Franzie ir viens veids, kā vieglāk noturēt šīs stundas. Tā raksta stāstus franču valodā tavā līmenī par tēmām, kuras tu izvēlies, un nolasa katru nodaļu skaļi, tāpēc tu dzirdi katru rindu, ko lasi. Pēc nodaļas klausīšanās jautājumi par stāstu trenē tavu dzirdi ar franču valodu, ko lappusē jau saproti, un īsa lomu spēle ļauj izmantot dzirdēto. Vari pieskarties jebkuram vārdam, lai uzzinātu tā nozīmi, saglabāt to un vēlāk atkārtot. Tas ir veids, kā krāt stundas vienmērīgi, nevis īsceļš apkārt tām.

Klausīšanās jautājums Franzie franču valodā: Écoute l'annonce. À quelle heure le ferry arrive-t-il à Paros ? ar trim atbildēm, izvēlēts À neuf heures et quart.
Noklausies ainu no sava stāsta un tad atbildi uz jautājumu par dzirdēto.

BUJ

Cik ilgā laikā var iemācīties brīvi runāt franciski?

Profesionālam līmenim Foreign Service Institute 2001. gada tabula sagaida 575 līdz 600 mācību stundas plus ikdienas mājasdarbus, kopā apmēram 950 stundas, no ļoti spējīgiem studentiem, kas mācās pilnu slodzi. Lielākajai daļai mācekļu vajag ilgāk, un lielākajai daļai šis līmenis nav vajadzīgs, lai franču valodu ērti lietotu.

Vai franču valoda angliski runājošajiem ir grūtāka par spāņu valodu?

Pēc FSI datiem ne. Vidējo spēju mācekļu rezultātos pēc 24 nedēļām franču valoda ieguva 2,50 un spāņu 2,25 skalā, kurā augstāks nozīmē vieglāks. Tomēr daudziem mācekļiem runātu franču valodu joprojām ir grūtāk uztvert nekā rakstītu.

Vai franču valodu var iemācīties 6 mēnešos?

FSI pilnas slodzes studenti sasniedz profesionālu līmeni 23 līdz 24 nedēļās, ar vismaz septiņām stundām nodarbību un mācību dienā. Ar parastu grafiku seši mēneši tev dod pamatu vienkāršām sarunām un vieglai lasīšanai.

Cik ilgā laikā var sasniegt B1 vai B2 līmeni franču valodā?

Nav uz pētījumiem balstīta stundu skaita katram CEFR līmenim, un kursu rīkotāju aplēses atšķiras. Orientējoši: B2 ir zem FSI profesionālā mērķa, tāpēc tam vajag mazāk nekā FSI aptuveni 950 stundas, un katram līmenim vajag vairāk laika nekā iepriekšējam.

Kāpēc runātu franču valodu ir tik grūti saprast?

Vārdi saplūst liaison dēļ, daudzi rakstītie burti nav dzirdami, un dažu patskaņu angļu valodā nav. Pētījumi rāda, ka mācekļi var iemācīties tikt galā ar visiem trim, bet tam vajag daudz klausīšanās, ne tikai lasīšanas.

Avoti

  • Chiswick, B. R., & Miller, P. W. (2005). Linguistic distance: A quantitative measure of the distance between English and other languages. Journal of Multilingual and Multicultural Development, 26(1), 1 to 11. https://doi.org/10.1080/14790710508668395
  • Jackson, F. H., & Kaplan, M. A. (2001). Lessons learned from fifty years of theory and practice in government language teaching. In J. E. Alatis & A.-H. Tan (Eds.), Georgetown University Round Table on Languages and Linguistics 1999 (pp. 71 to 87). Georgetown University Press.
  • Kim, S. K., & Webb, S. (2022). The effects of spaced practice on second language learning: A meta-analysis. Language Learning, 72(1), 269 to 319. https://doi.org/10.1111/lang.12479
  • Lee, J., Jang, J., & Plonsky, L. (2015). The effectiveness of second language pronunciation instruction: A meta-analysis. Applied Linguistics, 36(3), 345 to 366. https://doi.org/10.1093/applin/amu040
  • Levy, E. S. (2009). On the assimilation-discrimination relationship in American English adults' French vowel learning. The Journal of the Acoustical Society of America, 126(5), 2670 to 2682. https://doi.org/10.1121/1.3224715
  • Tremblay, A. (2011). Learning to parse liaison-initial words: An eye-tracking study. Bilingualism: Language and Cognition, 14(3), 257 to
    1. https://doi.org/10.1017/S1366728910000271
  • Vandergrift, L., & Tafaghodtari, M. H. (2010). Teaching L2 learners how to listen does make a difference: An empirical study. Language Learning, 60(2), 470 to 497. https://doi.org/10.1111/j.1467-9922.2009.00559.x

Kā mēs pētām